Ko darīt, kad rokas nolaižas un neko vairs negribas…
Mācību gada sākumā ar podkāsta “Piedzīvot skolu, lappuses un dzīvi” veidotāju un autori Aiju Bremšmiti sarunājāmies par skolotāja profesiju, par atbalsta nepieciešamību, par skolotāja personību, drošības sajūtu skolā, pašapziņu, sadarbību un vēl daudz ko citu. Paldies Aijai par sarunu un iespēju pašai paskatīties uz savu vēsturi izglītībā – iespējams, pirmo reizi tā. Sarunā Aija man jautāja kādas idejas, ierosinājumus, ko darīt, kad “rokas nolaižas”.
Foto: Kate Elpo
Septembrī, kad šī saruna tika ierakstīta, mēs vēl nedomājām, nezinājām, ka gads izvērtīsies par attalinātas mācīšanās gadu. Ar pandēmisko nogurumu, visa veida stresiem lieliem un maziem, bažām, vai visu iemācīsim un iemācīsimies, un, iespējams, atvieglojumu vai apgrūtinājumu (kā nu kurā skolā), ka jāskatās kontekstā un lēmumi jāpieņem pašiem “uz vietas” – ko, cik daudz, kad un kā mēs mācāmies!
Tagad, savā ziņā, mēs atkal esam sākumā – otra pusgada sākumā, ar nu jau lielāku skaidrību par to, kā šis gads beigsies un kā šajā laikā mācīt un mācīties, bet izaicinājumu pietiek tik un tā – sajūta, ka “rokas nolaižas un neko vairs negribu/nevaru” taču šad un tad ir mums katram!
Te mani trīs piedāvājumi, pieredzē un praksē pārbaudīti – ko domāt, darīt, kad rokas nolaižas?
1. PADOMĀT – KĀPĒC?
Ik pa laikam sev pajautāt, kāpēc man ir svarīgi būt skolotājam, direktoram utml., kāpēc man ir svarīgi darīt to, ko es daru? Ar šīm atbildēm ir vieglāk dzīvot stresa un citās grūtās situācijās.
Kamēr kaut ko darām tikai domājot par citiem – uzsveru tikai par citiem –, glābjot citus un palīdzot citiem, bet aizmirstot rūpēties/parūpēties/padomāt par sevi, tad brīžos, kad esam savu resursu krātuvi patukšojuši, ieslēdzas – viss, vairs nav citiem ko dot. Kļūst grūtāk strādāt kā ar citiem, tā sevi. Sākas slimošanas, nogurums, izdegšana utt..
Protams, ka tas nav tik vienkārši kā tagad saku, bet, tomēr… Atcerieties, kā un kāpēc es nonācu šajā profesijā, šajā darbvietā… Pajautājiet sev, kāpēc vēljoprojām man ir svarīgi te būt… Un, ja pašu atbilde neapmierina, tad, ļoti iespējams, ir jāmaina kaut kas dzīvē.
2. PADOMĀT – KĀ BŪTU, JA NEBŪTU?
Ik pa laikam padomāt, ko Jūsu skolēni nesaņemtu, ja tieši Jūs nebūtu ar viņiem. Tā kā apvērsti – nevis, ko viņi saņem, bet tieši – ja Jūs te nebūtu, kas viņiem paiet garām, ko viņi nepiedzīvotu, neiepazītu? Ko mani skolēni nekad nepiedzīvotu vai nesastaptu, neieraudzītu, ja Jūs nebūtu ar viņiem šajā skolā? (Un, ja uz šo jautājumu nav atbildes, vai atbilde ir “neko īpašu”, tad ir jāmeklē atbalsts, iespējams, tieši supervīzijas – jo īsti tā jau nav un gan jau Jūs paši arī nevēlētos apstāties pie tā, “nekā”).
Šis var būt spēcīgi, jo mēs pēkšņi kaut kā ieraugam, ka, jā – ja es nebūtu, viņi nekad angļu valodā nedziedātu dziesmas, viņi nebūvētu 3D modeļus viduslaiku vēsturē, viņi neietu uz izstādēm literatūras stundās utt.
3. PIEŠĶIRT UZMANĪBU UN VĒRTĪBU LABAJAM
Kad rokas nolaidušās vai jau tūlīt, tūlīt tas notiks – aicinu nevispārināt apkārnotiekošo… “Visi mani neklausa”, “neviens nepilda”, “neviens negrib” vai “ atkal viņi darīs/nedarīs kaut ko...”.
Tieciet un palieciet pie konkrētības – cik nepilda uzdoto, tieši konkrēti, cik neklausās, cik ir tie, kam Jūsu priekšmets neinteresē… Bieži vien tie ir daži vai nedaudzi no tiem 50 vai 150, kurus Jūs mācāt.
Mēs zinām, ka vērtība ir tam, kam mēs piešķiram uzmanību. Un, ja es piešķiru uzmanību tiem 12, kas nedara neko, bet nepiešķiru uzmanība tiem 60, kas dara, tad man rodas sajūta, ka es neko vērtīgu nedaru.
Mācību stundu vai darba nedēļu uzsākot, atcerieties padomāt par tām draudzīgajām acīm, kuras redzat savā klasē un šobrīd savos ekrānos.
Kā Jūs atrodat spēku vai uzmundrinājumu, kad liekas “rokas nolaižas”?
Lai mums visiem izdodas gan tās nenolaist, gan atpūtināt!
Klausieties un sekojiet "Piedzīvot" podkāstam arī šeit: Buzzsprout.
Tiem, kas jūt nepieciešamību – aicinu piedalīties supervīziju grupā skolotājiem (jaukta grupa) no 2021. gada aprīļa. Lasiet vairāk un piesakieties šeit : ingapavula.com/supervizijas/skolotajiem
Raksta autore – Inga Pāvula, supervīzore, izglītības eksperte.
Ja vēlaties pārpublicēt – lūdzu, vispirms sazinieties šeit (kontaktforma).