Kāda ir skolas vadītāja loma? Saruna ar Helviju Valci un pārdomas par pārmaiņām skolā
Dalos ar savām pārdomām par pārmaiņām izglītībā pēc sarunas ar Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas ilggadējo direktoru Helviju Valci, kā arī pašu klausāmsarunu Skola2030 "Starpbrīdī". Tajā pārrunājām, kāda ir skolas vadītāja loma, kāda ir Helvija pieredze, esot skolas vadītāja lomā jau gandrīz 30 gadus, kādas pārmaiņas ir piedzīvojusi viņa vadītā skola un kā virzīt pārmaiņas.
Ieskats sarunas pieturpunktos
- 02:42 Mazliet par Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas vēsturi un to, kā mainās skola, mainoties nosaukumiem
- 07:15 Cik daudz direktors var ietekmēt to, kas notiek skolā? Kā tas ir kļūt par direktoru 30 gadu vecumā?
- 17:30 Pārmaiņas izglītībā - kāda ir skolas vadītāja pieredze?
- 27:40 Kādi ir skolas vadītāja pienākumi?
- 39:35 Par pārmaiņām vidusskolā
- 48:03 "Atslēgas", ar ko skolas vadītājs vada skolu
Skaidrojumi
- Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas Spekkes lasījumi, kurus sarunā piemin Helvijs: https://www.lvg.lv/top/jnijs-spekke-imnzija/373
- Kritiskās domāšanas (KD) attīstīšanas pieeja Latvijā tiek īstenota no 1998. gada. Tās aizsākums ir Sorosa fonda - Latvija projekts ”Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai”, tālāk šo pieeju mērķtiecīgi īsteno Izglītības attīstības centrs (IAC) ilgtermiņa izglītības projektos un profesionālās pilnveides programmās: http://arhive.iac.edu.lv/istenotie-projekti/kritiska-domasana-daudzveidibas-veicinasanai/
- 2008. gadā IAC īstenoja projektu „Pētījums par kritiskās domāšanas (KD) pieejas izmantošanu izglītības sistēmā - ietekme un efektivitāte Latvijā”: http://www.iac.edu.lv/assets/Publications/Kritiska-domasana-web.pdf
- "Dzeltenā grāmatiņa" – Valsts pamatizglītības standarts, pieņemts 1998. gadā, Izglītības profesionāļu vidū tā tika saukts: https://profizgl.lu.lv/pluginfile.php/32782/mod_resource/content/0/Pamatizgl.standarts_1998.pdf
Sarunas ievadam
Domājot par sarunu ar skolas vadītaju, viens no maniem mērķiem bija aktualizēt un iekustināt pārdomas par to, ka pārmaiņas izglītībā ir pastāvīgs process Latvijā jau no 90tajiem gadiem! Šī brīža attieksmes pret pārmaiņām nav nekas unikāls un liela daļa to, kas šobrīd saskaras ar pārmaiņām izglītībā, ir skolotaji un vecāki, kas paši kā skolēni ir piedzīvojuši pārmaiņas, tikai visticamāk neko par to neko nezināja, vienkārši gāja skolā un mācījās.
Saruna ir ar tādu vēsturisko atmiņu noskaņu – par to, kā mainās skola, mainās direktors, mainās vide un konteksts, bet nemainīgi paliek cieņpilnas attiecības un cilvēciskums!
Pēc sarunas Helvijs atsūtīja ziņu:
“Man nupat saslēdzās vēl viena lieta – starp tiem 5-6 gadu pārmaiņu cikliem pavisam
noteikti ir arī atsevišķs un ļoti nozīmīgs pārmaiņu cikls, kas bija renovācijas
process ģimnāzijā un kas sasaucas ar Tavu jautājumu par pārmaiņām no 90to gadu
beigām ar “dzelteno grāmatiņu” un kritisko domāšanu līdz pat Skola2030. Renovācija
notika sinerģiskā procesā, samērojot vairāk nekā gadsimtu senas skolas iespējas
saglabāt savas pārbaudītās vērtības mūsdienu funkcionālajā, tehnoloģiskajā
un materiālajā kontekstā. Un līdzīgi jau ir ar to tiltu no “dzeltenās grāmatiņas”
uz Skola2030 – mūsdienu izglītības idejas ir ieviesušas izmaiņas kopējā izglītības
konceptā un to IR IESPĒJAMS izdarīt tādā veidā, ka tagadne un pagātne savstarpēji
nepretojas viena otrai."
No "dzeltenās grāmatiņas" uz Skola2030. Pārdomas par pārmaiņām
Šīs pārdomas rosināja Helvija atziņa, ka “līdzīgi jau ir ar to tiltu no “dzeltenās
grāmatiņas” uz Skola2030 - mūsdienu izglītības idejas ir ieviesušas izmaiņas
kopējā izglītības konceptā un to IR IESPĒJAMS izdarīt tādā veidā, ka tagadne
un pagātne savstarpēji nepretojas viena otrai”.
Tā bija tiem laikiem pilnīgi jauna pieeja un skatījums uz izglītību, uz mācīšanu
un mācīšanos. Varētu teikt – tāds kā manifests jaunai izglītībai un kurp mēs
dodamies! Skolotāji lasīja un saprata, kas tiek sagaidīts no mācību procesa,
toreiz likās, ka liela daļa esam gaidījuši ko tādu savās skolās ieviešam.
Daudz kas tika ieviests, vismaz lokāli skolā vai individuāli kādu skolotāju darbā,
bet ļoti daudz kas – nē un arī sistēmiski, diemžēl, nē. Piemēram, bezatzīmju
(aprakstošais vērtējums) sākumskolā, kad nu beidzot skolas un skolotāji bija
“samierinājušies” ar šo jaunievedumu un vecāki pieņēmuši, nāca ministrs, kas
bija saviem personiskajiem bērniem apsolījis, ka viena lieta, ko izdarīs – atcels
bezatzīmju sistēmu un… atcēla!
Šajā laikā ir izaugsi vesela paaudze, kas beigusi skolu, bet cik no šīs pieejas
viņi pieredzējuši savā mācīšanās pieredzē un kā tas ietekmē viņu gaidas no savu
bērnu skolotājiem? Iespējams, tas bija par agru gan daļai izglītības profesionāļu,
gan sabiedrībai, varbūt vispār par agru tam laikam? Varbūt un droši vien bija
vairāk vajadzīga sistemātiska ieviešana, skaidrošana, pamatošana un ieguvumu
atspoguļošana, sarunas un pieredzes, atbalsts un iespēja kļūdīties, lai darītu
atkal un labāk!
Ļoti daudz kas no tā ir tikpat aktuāls un ieviešams šobrīd Skola 2030 kontekstā.
Un jautājums tas pats un iebildes līdzīgas – vai nav par agru, par ātru, kāpēc
vispār vajag un vai atkal nepaliks lokāli un individuāli?
Kā skaidrot un runāt par pieredzi un vēsturi kontekstam ar tagadni un nākotni,
jo cilvēki un paaudzes mainās, citādi mums vienmēr būs par agru, par ātru un
kāpēc vajag?
Ieskatam un padomāšanai, daži fragmenti un citāti no "Dzeltenās grāmatiņas"... vairāk lasiet paši!
Parādās pirmo reizi – mācību jomas (Valoda, Es un sabiedrība,Tehnoloģiju
un zinātņu pamati, Māksla), izglītošanās aspekti, kas atbild uz jautājumu KĀ?
– rīkoties, darīt, domāt, attiekties (analītiskis kritiskais, pašizpausmes radošais,
socilālais-sadarbības, saziņas, matemātiskais,mācīšanās un praktiskās darbības,
vērtējošais-morāli ētiskais).
Pamatizglītības vispārīgie didaktiskie principi. (8.lpp)
- Veiksmīgam mācību procesam ir nozīmīga skolas vide un labvēlīga gaisotne stundās (mācību vide);
- Mācīšanās nozīmē ne tikai zināšanu un prasmju apguvi, bet arī vērtībizglītību (mācību darba un audzināšanas vienotība);
- Mācīšanās ir individuāli atšķirīgs process (individuālā pieeja);
- Skolēni mācās labāk un ar lielāku interesi, ja patstavīgi meklē saikni starp nezināmo un jau zināmo, uzdod jautājumus un patstāvīgi rod atbildes uz tiem (problēmpieeja);
- Skolotāji izvirza augstas prasības atbilstoši katra skolēna spējām (attīstība, izaugsme);
- Skolēni mācās labāk, ja mācību procesa pamatā ir skolēnu praktiskās dzīves pieredze (mācīšanās, kas balstīta uz praksi);
- Veicināma uz skolēnu prakstisko ikdienas dzīves pieredzi balstīta integrētā mācīšanās (integrētā pieeja);
- Skolēnu sasniegumu vērtēšanā jāizmanto dažādas metodes, arī skolēna pašvērtējumu. Skolēniem un viņu vecākiem jābūt skaidram priekšštatam par paveikto un iespējām paaugstinātsavi snieguma līmeni (vērtēšanās nepartrauktība un daudzveidība).
Atsaucei – Valsts pamatizglītības standarts (1998), https://profizgl.lu.lv/pluginfile.php/32782/mod_resource/content/0/Pamatizgl.standarts_1998.pdf
Raksta autore – Inga Pāvula, supervīzore, izglītības eksperte.
Ja vēlaties pārpublicēt – lūdzu, vispirms sazinieties šeit (kontaktforma)