Pajautā sev – kā man klājas šajā laikā? Supervīzijas pedagogiem.

Mērķis daudzviet tika izvirzīts – konsultēt un izglītojoši atbalstīt pedagogus, sekmējot viņu profesionālās kompetences un profesionālās darbības paaugstināšanu, akcentējot attiecību veidošanu un profesionālo jautājumu formulēšanas, izzināšanas un problēmu risināšanas jautājumus.

Satiku 590 pedagogus dažadās skolās, pirmsskolās, sporta un mākslas skolās un, kaut tā vienmēr bija gan pirmā tikšanās grupai kopā, gan pirmā pieredze šādam profesionālās izaugsmes formātam un pirmā satikšanās ar mani kā supervizori, tomēr arī šīs pirmās pieredzes ienesa savus secinājumus un atziņas.

Daudziem no pedagogiem, kurus sastapu supervīzijās, šī bija pirmā pieredze vai pat pirmo reiz dzirdēts “nosaukums”, pa vidu – kādam slikta iepriekšējā pieredze, vairākiem arī pozitīva no iepriekšējām supervīzijām. Līdz ar to gaidas bija ļoti dažādas.

No “runāsim par vīzijām nākotnei” vai “būs kaut kas super” vai “paklausīšos, kas tas tāds ir”, “biju dzirdējusi, gribu redzēt, vai man tas der”, “neko nesagaidu, vadība teica, ka jānāk”, līdz “man ir situācija, kurai gribu rast risinājumu”, “mums ir jautājumi, kurus gribam pārrunāt”, “gribu kolēģu pieredzi dzirdēt”, “satikties un parunāties, kā man un mums šajā laikā klājas”.Strādājām ar izglītojošo supervīziju pieeju – kopīgi vērsām uzmanību refleksijas, sadarbības, komunikācijas lomai, savas pieredzes izvērtēšanai un iespējai mācīties no pieredzes. Sarunu tēmas izvērsās par resursiem un ikdienas rutīnām nenoteiktības laikā, ar vingrinājumiem pozitīvā pamanīšanai ikdienas darbā, par gandarījumu un prieku, kā to pamanīt, par to, ko katrs varam ietekmēt un kam velti šķiežam enerģiju, par robežām un laiku, par uzklausīšanas un atbalsta nozīmi.

Un visam līdz – kā pievērst uzmanību sev un būt laipnam pret sevi, jo īpaši stresa un nenoteiktības apstākļos. Kā atbalstīt sevi, lai atbalstītu citus? Kas katram mums vajadzīgs šajā laikā? Kā cienīt pašam savu laiku, robežas un kā ievērot citu robežas un laiku? Kad un vai par to esam aizdomājušies, dažkārt pat, vai esam sev atļāvuši domāt par to, ko man vajag? Kā būt tagad un turpināt būt savā profesijā ilgtermiņā?

...kā pievērst uzmanību sev un būt laipnam pret sevi, jo īpaši stresa un nenoteiktības apstākļos?Lielākoties es sastapu nogurušus un pārstrādājušos, bet vēl aizvien pozitīvus pedagogus, gatavus meklēt risinājumus un elastīgi reaģēt dažādās neparedzētās situācijās. Veidojoties uzticēšanās gaisotnei, atklātām un personiskām sarunām, kādam radās idejas turpināt saziņu ikdienā, kādam ierosmes veidot kovīzijas grupas, citiem – jautāt pēc regulārām supervīzijām savas skolas adminsitrācijai.

Atskatoties uz šo pusgadu arī es rosinātu rast iespēju regulārām pedagogu supervīzijām vai cita veida refleksijas sarunām mazās grupās vai veidot pieredzes apmaiņas grupas ar mērķi vērst uzmanību resursiem, emocijām, stresiem, problēmrisinājumiem, tā pilnveidojot pedagogu refleksijas prasmi un stiprinot pārliecību par pašu spējām un iespējām!

... bet kas tās supervīzijas ir? Šeit mans skaidrojums, ko piedāvāju pedagogiem grupās.

Kas ir Supervīzijas?

Supervīzijas ir viena no pieaugušo mācīšanās un refleksijas formām, iespēja ieraudzīt sevi dažādās darba situācijās, apstāties un apzināties, kur esam, kas notiek, pirms pieņemt lēmumus, rīkoties un doties tālāk. Supervīziju mērķis – reflektēt par savu pieredzi, situācijām, komunikciju, attiecībām, emocijām darba vidē un mācīties no tā, lai uzlabotu turpmāko profesionālo darbību. Supervīziju grupu saturs parasti tiek balstīts konkrēto dalībnieku vajadzībās. Tiek piedāvāts virzīts, konfidenciāls, refleksijas un sarunu process, ar papildus informāciju/ zināšanām, ja tas nepieciešams.

Dažas atziņas un vienlaikus idejas ieguvumiem no skolotāju supervīzijām

“aizdomājos, cik svarīgi ir runāt, sarunāties un dalīties ar kolēģiem, kuri saprot un dara līdzīgu darbu!"

“man bija svarīgi dzirdēt kolēģus un iedrošināties pašai dalīties ar savu pieredzi”

“pamanīju, cik mēs esam dažādi un cik dažādi redzam notiekošo, kaut esam vienā skolā, labāk tagad saprotu sistuācijas, kas bijušas"

“patika, ka esam kopā no dažadām pirmsskolām, varēju uzzināt, kā citur notiek darbs un jaunas idejas ieguvu”

“sadzirdēju kā es parasti domāju-nekas, ka man grūti, ka tik citiem viss labi-, cik tas ir iztukšojis mani”

“cik svarīgi ir ikdienas skrējienā atrast laiku apstāties un pievēsrt uzmanību sev, ko man vajag, kā es pati jūtos, ne tikai visu laiku- par citiem domāt”

Jauna supervīziju grupa 2022. gadā

Grupas supervīzijas no 2022. gada februāra līdz decembrim, kopā 10 tikšanās, reizi mēnesī trešdienas pēcpusdienā, grupā 8–10 dalībnieki. Ja vēlaties piedalīties vai pieteikt savu grupu – lasiet vairāk un piesakieties šeit!

Citi raksti un resursi par supervīzijām skolotājiem

• Supervīzijas skolotājiem (RSU grāmata "Supervīzija izglītības vidē")
• Kā atbalstīt (jauno) skolotāju? Par atbalsta sistēmām skolotājiem un skolotāju kolektīviem 2012/2020
  
• Grupas supervīzijas skolotājiem
  
• Skolotāju supervīziju grupa (2022. gada februāris – decembris)

Raksta autore – Inga Pāvula, supervīzore, izglītības eksperte.  
Ja vēlaties pārpublicēt – lūdzu, vispirms sazinieties šeit (kontaktforma)

Nav komentāru

Komentēt